Vai nav interesanti, kā mēs, cilvēki, atliekam savas dzīves? Esat novērojuši dabā, ka dzīvnieki atliek tikai ēdienu, kuru vairs nevar apēst? Vai lācis ziemai savāra ievārījumu burciņas, lai tad, kad pamostas, varētu nožāvāties un iemest kaut ko mutē. Diemžēl, mēs protam atlikt ne tikai ēdienu un zaptes burciņas, mēs atliekam visu-sākot no sīkumiem un beidzot ar pašu svarīgāko. Ja jūs saskaitītu dienā, cik reizes jūs esat atlikuši savus dotos solījumus sev, tuvākajiem un tālākajiem, sanāktu vismaz uz vienas rokas pirkstiem ko saskaitīt. Bet…panākumi un mērķi ir tikai tad, kad viss tiek darīts tagad, neatliekot pat uz vēlāku brīdi. Arī vietā nenolikta tikko izdzerta kafijas krūze var liecināt par to, ka esat neveiksminieks. Es, protams, neaicinu jūs būt nelabojamiem pedantiem, krūzi var nolikt vietā arī pēc tam, kad būsiet desmit minūtes pasēdējis, atvilcis elpu dīvānā un nedomājis par mūžīgi nepadarītajiem darbiem. Un tas viss kopā ir dzīve.
Vienīgais, ko es ieteiktu atlikt, ir naudas uzkrājumi krājkontā, kāda apvainošana, neveselīga ēdiena/ dzēriena uzņemšana, nu…varbūt vēl kaut kas. Ja jūs atliekat noteiktu naudas summu, ar gadiem varat kļūt ļoti bagāts, bet, ja jūs atliekat sīkumus, kuri jums liekas nenozīmīgi, tad pēc pāris gadiem jūs būsiet totāls neveiksminieks, ar dzīvi un visiem pārējiem neapmierināts pilsonis, kurš vienkārši eksistē un savā nožēlojamā eksistencē vaino visu pasauli, bet…laikam tikai ne sevi. Protams, es nemudinu nevienu kļūt par darbaholiķi vai neirotiķi, kuram kaut kas vienmēr ir jādara un jūtas vainīgs par to, ka ir pasēdējis divdesmit minūtes dienā bez darba un steigas. Ir tāda cilvēku kategorija, kura no paaudzes paaudzē pārmanto sliktu ieradumu sevi visu dzīvi vainot par to, ka ir aizbraucis atvaļinājumā vai kādu dienu noslinkojis dīvānā bezdarbībā un mājas halātā. Un esat ievērojuši, kāds gandarījums par padarītu darbiņu, jo īpaši to, kurš sen prasījās tikt paveikts. Ir tāds septiņdesmit divu stundu likums, ja jūs neuzsākat rīkoties septiņdesmit divu stundu laikā pēc darba saņemšanas brīža, ir viens procents, ka jūs šo darbu uzsāksiet, šis likums ir vairāk piemērots biznesam, bet strādā arī labi mājsaimniecībā.
Ko tik mēs neatliekam! Pieteikšanos valodu kursiem, šķiršanos no dzīves partnera, kurš ir apnicis vairāk par visu, veselīga dzīves veida uzsākšanu un vēl visu ko. Cik bieži sev sakām: no jaunā gada, no pirmdienas, no jauna mēness vai no tā brīža, kad saņemšu ļoti daudz naudas, tad sākšu investēt. Var atnākt daudz naudas, bet investēšanu tā arī cilvēki neuzsāk. Viss lielais rodas no visa mazā. Mums dzīve nevar piespēlēt neko jauku un lielu, ja mēs visu laiku atliekam to, ko uzskatām par neizdarīšanas vērtu šeit un tagad. Tad rodas jautājums: kā tad tu padarīsi lielo un jauko, ja nespēj padarīt mazo?
Lai jums izdodas dzīvot darot un darīt dzīvojot!